Prasības darba vīzām un darba atļaujām Melnkalnē
January 21, 2022
Kurā ES reģionā ir nodarbināts visvairāk augsti kvalificētu darbinieku?
January 31, 2022
Polijas valdošajai partijai dramatiski izgāzās stratēģija, kuras mērķis bija padarīt imigrāciju par galveno jautājumu gaidāmajās vēlēšanās. Vai tagad viņi atzīs, ka valstij ir steidzami vajadzīgi ārvalstu darba ņēmēji?
Kad Polijas valdošā partija nolēma referendumu par Eiropas Savienības jaunākajiem priekšlikumiem attiecībā uz migrantiem un patvēruma meklētājiem rīkot vienlaikus ar parlamenta vēlēšanām, tās mērķis bija pārvirzīt priekšvēlēšanu kampaņas uzmanību no grūtībās nonākušās ekonomikas uz imigrāciju.
Tomēr pēdējās nedēļās šis plāns ir izgāzies. Partija "Likums un taisnīgums" (PiS) ir iesaistījusies skandālā saistībā ar darba vīzu pārdošanu. Septiņām personām 14. septembrī tika izvirzītas apsūdzības par iespējamiem pārkāpumiem.
Saskaņā ar Eurostat datiem Polija 2021. gadā ir izsniegusi gandrīz miljonu uzturēšanās vīzu trešo valstu valstspiederīgajiem, kas veido trešdaļu no visām ES izsniegtajām vīzām. 2022. gadā Polija izsniegusi nedaudz vairāk nekā 700 000 vīzu, daudzas no tām - personām no islāma valstīm, proti, demogrāfiskās grupas, kuru valdošā partija "Likums un taisnīgums" (PiS) bieži ir demonizējusi. Faktu pārbaudes organizācija Demagog.org ziņoja, ka 2022. gadā Polijā ieceļoja gandrīz 185 000 cilvēku no musulmaņu vairākuma valstīm, bet tikai 1746 cilvēkiem ieceļošana tika atteikta.
Nesen mediji ziņoja, ka Polijas konsulārās nodaļas aizdomīgos apstākļos ir izsniegušas aptuveni 350 000 vīzu migrantiem no Āzijas un Āfrikas. Migranti no šiem reģioniem ir apgalvojuši, ka viņi saņēmuši norādījumus paātrināt šo procesu, un dažas darba vīzas ir izsniegtas tikai sešu stundu laikā. Videoieraksti vietnē YouTube it kā parāda, kā aģenti atver aploksnes ar iepriekš apzīmogotiem un apstiprinātiem Polijas vīzu pieteikumiem, kuros ir tikai jānorāda pieteikuma iesniedzēja dati.
Bijušais ārlietu ministra vietnieks Pjotrs Vavžiks (Piotr Wawrzyk), kurš tika atstādināts no amata 31. augustā, tajā pašā dienā, kad Centrālais pretkorupcijas birojs (CBA) veica kratīšanu Ārlietu ministrijā, tiek apsūdzēts opozīcijas galvenajā lomā vīzu shēmā. Viņš 15. septembrī tika hospitalizēts Varšavas slimnīcā, atsaucoties uz "sliktu garīgo veselību", un 15. oktobrī gaidāmajās vēlēšanās tika klusībā svītrots no PiS kandidātu saraksta.
Iesaistītas arī citas PiS augsta ranga amatpersonas. Radio ZET noskaidroja, ka Lauksaimniecības un lauku attīstības ministrija ir izdarījusi spiedienu uz Ārlietu ministriju 2022. gadā, lai atvieglotu ārvalstu strādnieku iebraukšanu Polijas saimniecībās. Šajā lietā ir nosaukts PiS deputāts un lauksaimniecības ministra vietnieks Lech Kołakowski. Citā ziņojumā apgalvots, ka ārlietu ministrs Zbigņevs Rau bija informēts par vīzu tirdzniecību.
Opozīcijā esošās Pilsoniskās koalīcijas līderis Donalds Tusks šo afēru nodēvēja par "lielāko skandālu Polijā šajā gadsimtā". Viņš kritizēja PiS par to, ka, neraugoties uz pret imigrantiem vērstu retoriku, tā ieved visvairāk musulmaņu imigrantu.
Šis skandāls izgaismo PiS nepatīkamu patiesību: neraugoties uz tās pret imigrantiem vērsto nostāju, Polijai ir ļoti nepieciešams vairāk ārvalstu darba ņēmēju.
Polijas sociālās apdrošināšanas aģentūras ZUS jūlijā sagatavotajā ziņojumā norādīts, ka nākamajā desmitgadē valstij būs vajadzīgi vēl gandrīz divi miljoni darba ņēmēju, lai saglabātu pašreizējo darbspējīgo iedzīvotāju un pensionāru īpatsvaru.
2022. gadā ZUS savās sistēmās reģistrēja vairāk nekā vienu miljonu migrantu, galvenokārt ukraiņu. Lai saglabātu pašreizējo atkarības koeficientu, darbspējīgā vecuma ārvalstnieku skaitam ik gadu būtu jāpalielinās par 200 000-400 000, līdz 2032. gadam sasniedzot 2,8 miljonus jeb 13 % no darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaita.
Pēdējo 18 mēnešu laikā Polija ir paļāvusies uz ukraiņu darba ņēmējiem, ņemot vērā kultūras līdzību un tuvumu. Kopš Krievijas iebrukuma 2022. gada februārī vairāk nekā miljons ukraiņu meklēja patvērumu Polijā, un daudzi no viņiem atrada darbu vai sāka uzņēmējdarbību. Tomēr pieplūdums ir palēninājies, un daudzi ukraiņi atgriežas mājās vai pārceļas uz citām valstīm, īpaši Vāciju. 2023. gada jūnijā Vācijā dzīvoja aptuveni 1,1 miljons Ukrainas pilsoņu, bet Polijā - gandrīz 975 tūkstoši. Tas nozīmē, ka kopš 2022. gada augusta reģistrēto ukraiņu skaits Polijā ir samazinājies par vairāk nekā 350 000, bet Vācijā - palielinājies par vairāk nekā 410 000 iedzīvotāju.
