Polijas ekonomikai ir vajadzīgi ārvalstu darbinieki
January 31, 2022
Apvienotās Karalistes valdība pagarina sezonas darbinieku vīzu režīmu līdz 2029. gadam
May 13, 2024
Augsti kvalificēti darbinieki ir ļoti svarīgi mūsdienu ekonomikai, jo tie veicina inovācijas, produktivitāti un izaugsmi.
Šie darba ņēmēji tiek definēti kā personas vecumā no 25 līdz 64 gadiem, kas strādā vadošos, profesionālos, tehniskos un asociētos amatos.
2022. gadā visā ES bija nodarbināti aptuveni 80 miljoni augsti kvalificētu personu, kas veidoja 44,2 % no kopējā nodarbināto iedzīvotāju skaita vecuma grupā no 25 līdz 64 gadiem.
Augsti kvalificētu darbinieku reģionālais sadalījums ievērojami atšķīrās. No 241 ziņotā reģiona 106 sasniedza vai pārsniedza ES vidējo rādītāju. 53 reģionos vismaz puse nodarbināto iedzīvotāju tika uzskatīti par augsti kvalificētiem, un vislielākā koncentrācija bija galvaspilsētās un pilsētās. Jāatzīmē, ka 12 no 14 reģioniem ar visaugstāko augsti kvalificētu darba ņēmēju īpatsvaru bija galvaspilsētas reģioni.
Reģioni ar augstāko augsti kvalificētas nodarbinātības īpatsvaru 2022. gadā bija Stokholma (Zviedrija, 73,6 %), Utrehta (Nīderlande, 68,9 %), Luksemburga (67,4 %) un Prov. Brabantes Valonas (Beļģija, 65,8 %). Citi galvaspilsētu reģioni ar augstu īpatsvaru svārstījās no 62,6 % līdz 65,6 %, tostarp Beļģijas, Francijas, Lietuvas, Ungārijas, Somijas, Vācijas, Polijas, Nīderlandes, Dānijas, Čehijas un Polijas galvaspilsētu reģioni.
Turpretī lauku apvidos, bijušajos rūpniecības centros un perifērajos reģionos augsti kvalificētu darbinieku īpatsvars bija mazāks. 2022. gadā 24 ES reģionos mazāk nekā 29,5 % nodarbināto iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 64 gadiem tika uzskatīti par augsti kvalificētiem. Šie reģioni galvenokārt atradās Eiropas dienvidaustrumu daļā, tostarp 10 reģioni Grieķijā, 6 reģioni Rumānijā, 4 reģioni Bulgārijā, 3 mazapdzīvoti reģioni Spānijas dienvidos un Panonska Hrvatska Horvātijā.
Viszemākais augsti kvalificētu darbinieku īpatsvars bija Grieķijas Sterea Elláda (21,8 %) un Ionia Nisia (22,3 %) reģionos, kā arī Rumānijas Sud-Muntenia reģionā (22,8 %).
Darbaspēka un prasmju trūkuma problēmas risināšana ES
Sabiedrības novecošanās un dzimstības samazināšanās ir izraisījusi darbaspēka samazināšanos, kas saasina šo problēmu. Turklāt darbaspēka trūkumu vēl vairāk pastiprina neatbilstība starp pieejamajām prasmēm un darba prasībām. Daudziem uzņēmumiem ir grūtības atrast kvalificētus darbiniekus, kas kavē produktivitāti un ekonomikas izaugsmi.
Darbaspēka trūkums ES ir kļuvis par aktuālu problēmu, kas ietekmē dažādas nozares, tostarp veselības aprūpi, tehnoloģijas, būvniecību un lauksaimniecību.
Ārvalstu darba ņēmējiem var būt būtiska nozīme darbaspēka trūkuma novēršanā un ekonomiskās izaugsmes veicināšanā ES. Aizpildot nepilnības dažādās nozarēs, piemēram, veselības aprūpes, tehnoloģiju, būvniecības un lauksaimniecības, tie palīdz saglabāt produktivitāti un atbalstīt būtiskus pakalpojumus. Ārvalstu darba ņēmēji bieži vien sniedz dažādas prasmes un perspektīvas, veicinot inovācijas un uzlabojot ES uzņēmumu konkurētspēju pasaules mērogā. Turklāt viņu ieguldījums darba tirgū var mazināt spiedienu, ko rada darbaspēka trūkums.
iedzīvotāju novecošanās un dzimstības samazināšanās, nodrošinot līdzsvarotāku un ilgtspējīgāku darbaspēku. Turklāt ārvalstu darba ņēmēju klātbūtne veicina kultūras apmaiņu un daudzveidību, bagātinot ES valstu sociālo struktūru. Efektīva integrācijas politika un atbalsta sistēmas ir ļoti svarīgas, lai maksimāli palielinātu ārvalstu darba ņēmēju ieguvumus, nodrošinot viņu labu integrāciju darba tirgū un sabiedrībā.
