ES maina tiesību aktus attiecībā uz trešo valstu pagaidu darba ņēmējiem

Eiropas Savienība gatavojas vienkāršot darba un uzturēšanās vīzu administratīvās procedūras, atvieglojot piekļuvi trešo valstu pilsoņiem, kuri vēlas strādāt un dzīvot tās dalībvalstīs. Eiropas Parlaments 13. marta plenārsesijā Strasbūrā apstiprināja provizorisko vienošanos, ko ES iestādes panāca 2023. gada decembrī.

Tagad ir gaidāms ES ministru oficiāls apstiprinājums, kas jāsaņem pirms likumdevēja pilnvaru termiņa beigām līdz ar jūnija sākumā gaidāmajām ES vēlēšanām. Šie likumdošanas centieni ietilpst "legālās migrācijas" kategorijā, un to mērķis ir piesaistīt migrējošos darba ņēmējus, lai risinātu darbaspēka trūkuma problēmu visā ES.

Šī iniciatīva ir krasā pretrunā ES migrācijas paktam - tiesību aktu priekšlikumu kopumam, ko paredzēts pieņemt tuvākajās nedēļās un kura mērķis ir ierobežot to migrantu skaitu, kas ierodas pie ES robežām, meklējot starptautisko aizsardzību.

Priekšlikums nedaudz atvieglos administratīvo procesu ārvalstu darba ņēmēju atļauju saņemšanai ES. Ar to tiek atjaunināta Vienotās atļaujas direktīva, kas pirmo reizi tika pieņemta 2011. gadā un ar kuru tika noteikti ES noteikumi par darba atļauju piešķiršanu. Saskaņā ar tekstu šīs izmaiņas neattieksies uz Dāniju un Īriju.

Ar šo direktīvu pieteikuma iesniedzējiem tiek saīsināts lēmuma pieņemšanas laiks no četriem līdz trim mēnešiem, bet sarežģītās lietās to var pagarināt par 30 dienām. Tā arī ļauj personām, kurām ir derīga ES uzturēšanās atļauja, pieteikties "vienotajai atļaujai", lai mainītu savu juridisko statusu, neatgriežoties savā izcelsmes valstī.

Turklāt trešo valstu valstspiederīgie ES, kuri vēlas mainīt darba devēju, profesiju vai nozari, tagad var paziņot par to attiecīgajām iestādēm, kurām ir līdz 45 dienām, lai izteiktu iebildumus. Atsevišķos gadījumos papildu darba tirgus pārbaudes nav nepieciešamas. Tomēr ES valstis var piemērot noteikumu, kas aizliedz mainīt darba devēju pirmo sešu mēnešu laikā, ja vien netiek konstatēts, ka darba devējs rupji pārkāpj darba līgumu.

Bezdarbniekiem, trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem ir vienreizēja atļauja, būs līdz trim mēnešiem, lai atrastu jaunu darbu, pirms viņu tiesības strādāt tiks atsauktas. Ja atļauja ir derīga ilgāk nekā divus gadus, šis periods pagarinās līdz sešiem mēnešiem. Attiecībā uz darba ņēmējiem, kuri saskaras ar ekspluatējošiem apstākļiem, tiesību aktos ir paredzēts atļaujas pagarinājums līdz trim mēnešiem. Ja šis termiņš ir nepietiekams, atļaujas turētājiem var būt jāpierāda, ka viņi var sevi finansiāli nodrošināt bez sociālās palīdzības.

Eiropas Parlamenta deputāts no Spānijas un direktīvas referents Havjers Moreno Sančess (Javier Moreno Sanchez) pēc balsojuma paziņoja: "Regulāra migrācija ir labākais instruments cīņā pret nelegālo migrāciju un cilvēku kontrabandistiem. Mums ir jārisina nelegālās migrācijas plūsmas, jāveicina dažādu legālās migrācijas instrumentu saskaņotība un jāatvieglo ārvalstu darba ņēmēju integrācija."

Viņš piebilda: "Vienotās atļaujas direktīvas pārskatīšana palīdzēs darba ņēmējiem no trešām valstīm droši nokļūt Eiropā un palīdzēs Eiropas uzņēmumiem atrast vajadzīgos darbiniekus. Vienlaikus mēs novērsīsim un novērsīsim darbaspēka ekspluatāciju, nostiprinot trešo valstu darba ņēmēju tiesības un efektīvāk aizsargājot viņus pret ļaunprātīgu izmantošanu."

Dalībvalstīm būs divi gadi laika, lai īstenotu direktīvu, sākot no tās spēkā stāšanās brīža - dažas dienas pēc tās publicēšanas ES Oficiālajā Vēstnesī.